Šabrols, kurš franču jaunā viļņa domubiedriem pievienojās ar paša finansētām filmām, ir smalks sociālo seju pazinējs un asredzīgs pesimists. Stāsts par garlaicību laulībā, gultā un attiecībās, kuru pavada krāpšana, piedzīvojis neskaitāmus atvasinājumus. Tiesa, Šabrols vienkāršajā atrod nepiedodamo, ka pat stieptais “bonjour” iesit kā pliķis.

Elitāra ģimene, kas slēpj noslēpumus. Helēna brauc uz pilsētu, lai dotos pie friziera un skatītos kino. Tā viņa saka savam vīram Šarlam, apdrošināšanas brokerim. Viņu ikdiena aizrit bez kaisles, ledainās sarunās par savām vēlmēm un pašsaprotamu pienākumu. Kad viens otru mēģina iekvēlināt, šķiet, ka gaiss istabā ir stindzinoši auksts. Šarls noalgo detektīvu un drīz pārliecinās par savām aizdomām – Helēna dzīvo dubulto dzīvi, un viņam ir kaprīzs plāns, kā sievai “izpirkt” savu vainu.

Mēs reizēm vēlamies, lai filmas varonis netaptu sodīts par savu noziegumu vai vismaz rastu kādu pestīšanas iespēju. Šabrols šo lomu piešķir radošajai partnerei, izcilajai aktrisei Stefanai Odrānai, kura iemieso ko vairāk par “trofejas sievu” – viņa ir glamūrpilna femme fatale –, kuras vīrs, lomā Mišels Bukē, vēlas atriebties mīļākajam. Nereti filma piesaukta kā Šabrola karjeras virsotne, kurā ironija rit kopsolī ar psiholoģiskām mežģīnēm, jo pašam autoram bijis svarīgi ne tikai tas, kas ko krāpj un ar ko, bet arī kāpēc krāpšana apliecina varoņu nolemtību. “Vispār es neesmu pesimistisks par cilvēkiem, bet gan vienīgi par to, kā viņi dzīvo,” sacījs meistars.