Teju vai “Saulgriežu kults” (2019) par bīstamu ideju pievilcību. Dzidras paletes iekrāsotajā pieaugšanas drāmā zviedriete Tangvīka  Kveima reflektē par pusaudžu vientulības ēnaino pusi, kas ieved ekofašistu vervēšanā un kulminē līdz trillerim. Saņēmis “Oslo Pix” kinofestivāla balvu “Ziemeļu spēlfilma”, šis aktuālo tēmu kaleidoskopa darbs neļauj novērsties no ekrāna.

Septiņpadsmitgadīgā Krisa jūtas izolēta un arvien bezspēcīgāka pasaules priekšā, kas šķietami ir nolemta postam. Viņa pieņem draudzenes Majas uzaicinājumu apmeklēt vasaras nometni jauniešiem, kuri aktīvi darbojas vides aizsardzības jomā. Zviedrijas laukos, kopīgu aktivitāšu un jēgpilnas rīcības solījumos Krisa saskata mērķi, kas viņai tik ļoti pietrūka. Taču grupas ideāli pakāpeniski atklāj rasistisku un ekofašistisku kodolu, kas apdraud gan līdzcilvēkus, gan arī jauno meiteni.

Tangvika Kveuma pilnmetrāžas debijā pēta to, cik nemanāmi vēlme būt piederīgam var pāraugt radikalizācijā: ideoloģiju tu nepieņem kā lozungu, bet gan kā ciešu apskāvienu vai ilgi gribētu draugu. Vārdspēle “nipsters” apzīmē radikāļus, kuri tipizētā neonacista tēla vietā izmanto modernu apģērbu, piekopj ekoloģisku dzīvesveidu un mūsdienīgu valodu. Zīmīgi – filmas tematiskais pirmsākums rodams autores 2021. gada diplomdarbā “RosaNazi”, kurā režisori interesēja posms ceļā uz radikalizāciju. Malmes “BUFF”, Džifoni un citos kinofestivālos izrādītā filma ļauj ieraudzīt aktrises Sāgas Stēnmanes varoni sociālo tīklu un ekrānu uzzibsnījumos – vietās, kur ideoloģiskais augstspriegums iemanto ērtākas un “lietojamākas” aprises.