Festivāls raugās kino vēsturē un arīdzan tagadnē ar plaši atvērtām acīm un prātu, vienkopus pulcējot  talantīgu un drosmīgu režisoru radošos meklējumus, no kuriem daži guvuši nepelnīti maz uzmanības, savukārt citi iekļuvuši kino vēstures zelta fondā.

Festivāla retrospekcijas centrā ir čehu animators, režisors un avangardists Jans Švankmajers, kuram šogad aprit 90 gadi. Prāgā dzimušais autors jau 60 gadus vedis skatītāju melna humora un sirreālu metaforu buduāros un pasaku sižetu un absurda biezokņos, veidojot unikālu pretstāvi dažādām varām (viņš pieredzējis sešus dažādus politiskos režīmus) un konvencijām. 

Švankmajers strādājis dažādos medijos un metrāžās, kļūstot atpazīstamam tieši savu grezno stāvkadru un māla animācijas dēļ, kuros iepūsta sirreālisma, psihoanalīzes un Eiropas pēckara modernisma dvaša. Vai tie būtu drūmie sapņojumi pilnmetrāžā “Alise” (1987), filmogrāfiju caurvijošais Fausta tēls vai tīmeklī ceļojošie fragmenti ar gastronomisko murgu “Ēdiens” (1992), režisora tēlu galerijas kolorīts un nesaudzīgi satirizējošais humors caurstrāvo kino, kādu mēs to pazīstam šodien. 

Autora paša vārdiem, piepeši kino “maģija nonāk gluži parastā mijiedarbē ar ikdienišķām lietām… liekot realitātei šķist apšaubāmai”.