Spāņu scenārists un režisors Alberts Serra met izaicinājumu auditorijai savā jaunākajā darbā Brīvība. Adaptēta no viņa 2018. gadā Berlīnē demonstrētās izrādes un pirmizrādīta Kannās, tā – ierasti Serra darbiem – strikti dala auditoriju tajos kas piekrīt vai nepiekrīt sekot režisora vīzijai. Seanss festivāla ietvaros notiks 23. oktobra vakarā.

Vairāk kā divas stundas ilgais darbs izaicina iegremdēties tik izaicinošā teritorijā kā neierobežota baudkāres apmierināšana, kā arī ļauties Marķīza de Sada darbiem raksturīgajam daudzslāņainajam vēstījumam un emocionālai atsvešinātībai.

Neilgi pirms Lielās franču revolūcijas par pārmērīgu samaitātību no Luija XVI puritāniskā galma patriektie aristokrāti dodas patverties Vācijā, pie leģendārā pavedinātāja un brīvdomātāja hercoga de Valhena. Viņi vēlas liekulīgajā zemē izplatīt libertīnismu – ekstrēmu hedonismu, kas noliedz morāles normas un autoritātes. Bet vairāk par visu – rast drošu vietu, kur nodoties savām neierobežotas baudkāres spēlītēm. Un viņi nonāk tumšā naktī meža izcirtumā…

Režisors uzņēmis filmu par iekāri, kas pamatinstinktos ceļo cauri gadsimtiem un sola iespēju aizmirsties.  Libertīni gribēja būt brīvi. Jautājums – brīvi no kā? Pēc kā neesamības tiecās šī brīvība? Un vai šī neesamība bija un ir panesama? Serras nolūks ir panākt, lai filma iespaido fiziski – lai skatītājs, iznākot no kinozāles, justos kā rītausmā iznācis no naktskluba. Lai nav nošķirams, ko esi redzējis, ko dzirdējis un ko vien iztēlojies.