Pašmāju kino īsfilmu žanrā ir īpaši dinamisks. Nacionālo īsfilmu konkursam tiek atlasīti dažādu žanru un formu darbi, kas tapuši beidzamo divu gadu laikā. Konkursu vērtē starptautiska žūrija, tā atklājot unikālo Latvijas autoru veikumos no plašākas perspektīvas. Savukārt RIGA IFF skatījumā katra šajā konkursā iekļautā filma jau ir uzvarētāja.
Animācijas filma, spēles vai dokumentālā filma, eksperiments – SHORT RIGA meklē īsformāta autorkino Latvijā. Konkursa atlasē tiek izraudzītas ne mazāk kā 6 īsfilmas.
Aicinām pieteikt līdz 30 minūtēm garas īsfilmas vai audiovizuālos darbus, kas pabeigti pēc 2020. gada 1. janvāra. Tiek pieņemti darbu pieteikumi no Latvijā dzimušiem vai ilglaicīgi rezidējošiem audiovizuālās nozares profesionāļiem un studentiem. Festivāls izskata arī darbus, kas uzņemti Latvijā vai veidoti, iesaistot vietējos režisorus, un norāda Latviju kā vienu no ražotājvalstīm.
SHORT RIGA Nacionālajā konkursā iekļautās īsfilmas vērtē starptautiska žūrija, kas vērtē arī SHORT RIGA Starptautisko konkursu, – nozares eksperti, teorētiķi, kinematogrāfisti un kinofestivālu pārstāvji. Žūrija pasniedz balvu – “Sudraba zalkti” (sudraba piespraudi ar Zalkša zīmi) – darbam, kas raisījis spraigākās diskusijas un sajūsmu par kino faktūru. Apbalvošanas ceremonija notiek festivāla otrajā sestdienā.
No īsfilmām, kas izraudzītas gan SHORT RIGA Starptautiskajam konkursam, gan SHORT RIGA Nacionālajam konkursam, žūrija izvēlās vienu kandidātu Eiropas Kino akadēmijas balvai “Eiropas īsfilma 2021”. Šai kandidatūrai var tikt izvirzīta īsfilma, kuras autori ir dzimuši Eiropā vai arī tiem izsniegta Eiropas pase (Eiropas Kino akadēmijas izpratnē – ietverot gan Eiropas Savienības dalībvalstis, gan citas Eiropas valstis, ieskaitot Izraēlu un Palestīnu). Īsfilmas garums nedrīkst pārsniegt 30 minūtes un tās ražošanai jābūt pabeigtai ne vēlāk kā 2020. vai 2021. gadā.
Pieteikšanās sākas 2021. gada 17. martā un tiek slēgta 30. jūnijā. Filmas pieteikšanas maksa ir EUR 10,00, bet vienu mēnesi, līdz 16. aprīļa plkst. 23.59, tā netiek piemērota. Rezultāti tiek izziņoti līdz 2021. gada 10. Septembrim.
Gunhilla Engere (1980) pieder Norvēģijas režisoru jaunajai paaudzei. Ieguvusi nedalītu kinofestivālu uzmanību, pērn viņai veltīta SHORT RIGA retrospekcija. Engeres īsfilmām raksturīgs ikdienas norisēs dzimis komisms, izkopta ritma izjūta un cilvēku absurdā nespēja komunicēt. Studējusi vizuālo mākslu Edinburgas Mākslas koledžā un kino Lilihammeres Koledžā un Gēteburgas režijas skolā. 2005. gadā diplomfilma “Darījums” (Bargain) tika nominēta BAFTA balvai, bet vēlāk tapušās īsfilmas izrādītas visā pasaulē un izvirzītas Norvēģijas nacionālajai kinobalvai “Amanda”. Šobrīd top Engeres pirmā pilnmetrāžas filma.
Alise Ģelze (1980) darbojas kino kopš 2006. gada, pievēršoties sociālām pieaugšanas drāmām. Viena no pēdējās desmitgades būtiskākajām Latvijas producentēm. Studijas "White Picture” dibinātāja un vadītāja. Viņas producētās pilnmetrāžas un īsmetrāžas filmas izrādītas Kannās, Berlīnē, Roterdamā, Karlovi Varos, Pusanā un daudzviet citur. Ģelzes veiksmīgākie kinodarbi: Kannu paralēlskatē “Director's Fortnight” pirmizrādītā Jura Kursieša “Oļegs” (2019), Berlinālē godalgotās Jāņa Norda “Mammu, es tevi mīlu” (2013) un Renāra Vimbas “Es esmu šeit” (2016). Ģelze saņēmusi Latvijas Kultūras ministrijas atzinību par ieguldījumu kino producēšanā.
Matjē Jansens (1984) ir nīderlandiešu festivālu kurators no Neimegenas. Pēc socioloģijas studijām aizrāvies ar žurnālistiku, publicistiku un publisko diskusiju organizēšanu par mākslas institūciju atbildību. Viens no kino kolektīva “Deep End Film” dibinātājiem. Kopš 2018. gada ir Neimegenas Starptautiskā īsfilmu festivāla “Go Short” kurators un filmu atlases komisijas loceklis. Jansens veido fokusa programmas, pēta nacionālā kino iezīmes un ir viens no starptautiskās sadarbības platformas “This is Short” iniciatoriem.
Hilla Okonena ir Helsinku Starptautiskā kinofestivāla “Love & Anarchy” producente un īsfilmu programmu kuratore. Pēc Boloņas Universitātes absolvēšanas darbojusies komunikācijas nozarē un kultūras pasākumu producēšanā Somijā un Itālijā. Laikā no 2016. līdz 2020. gadam, pildot kultūras atašeja pienākumus Somijas vēstniecībā Romā, līdzorganizējusi festivālu, kura fokusā ir Ziemeļvalstu kino. Brīvo laiku piepilda ar klavierspēli, Romas virtuvi un maratona distancēm.
Leo Soesanto ir ražīgs kino žurnālists un pieredzējis kino kurators, kurš dzīvo Parīzē. Mācījies Parīzes Politikas zinātnes institūtā. Publicējies “Libération”, “Les Inrockuptibles”, “Première” un “Vogue”, kā arī autors šogad iznākušajai grāmatai “Lidostas mizanscēnas” par lidostu tēlu kino. Bijis filmu atlases vadītājs Bordo Starptautiskajā neatkarīgā kino festivālā un Roterdamas Starptautiskajā kinofestivālā. Strādā filmu atlases departamentā Kannu kinofestivāla paralēlskatē “Critics’ Week”. Veidojis retrospekcijas, kas veltītas tādiem autoriem kā Olivjē Asajass un Denī Kotē.
Pievienots Manam festivālam
Izņemts no Mana festivāla
Biļetes & abonementi
Mans festivāls 
lv/en
