No pirmā acu uzmetiena varētu šķist, ka šī Latvijas kino talantu skate izskatās kaut kur redzēta: precīza animācija, pietāte pret analogo kino, Baltijas melanholijas nokrāsas. Tomēr viņus visus vieno kopīga tēma – enerģija, kas uzlādē ekrāna varoņus, dzenot tos uz priekšu pat tad, kad kārdinājums vilina palikt pie labi zināmiem paradumiem.
“Manas ādas nolobīšanās” satricinās mūsu vientulību radioaktivitātes laikā. “Meklējot” atgādinās, kā varam vienlaikus pazaudēties un atrasties ar kino palīdzību. Visbeidzot “Meža balodītis” mūs atkal atgriezīs pie ticības pasakām, savukārt kaislībām un dzīves lielajiem burtiem ir veltīti darbi “Kafka. Iemīlējies” un “Baltās lapas bieds”.
Vienpus robežai, lai pārkāptu kino robežas – konkurss pulcē izteiksmīgākos īsformāta autorkino veidotājus Latvijā. Konkursa atlasē tiek izraudzītas līdz desmit īsfilmām.
Iesniedzamie darbi
Aicinām pieteikt līdz 30 minūtēm garas īsfilmas vai audiovizuālos darbus, kas pabeigti pēc 2023. gada 1. janvāra. Tiek gaidīti darbu pieteikumi no Latvijas Republikas pilsoņiem vai Latvijā dzimušiem, vai ilglaicīgi (vismaz divus gadus) rezidējošiem audiovizuālās nozares profesionāļiem un jaunajiem kino veidotājiem. Festivāls izskata arī darbus, kas uzņemti Latvijā vai veidoti, iesaistot vietējos režisorus, un pozicionē Latviju kā vienu no ražotājvalstīm.
Balva
Konkursā iekļautās īsfilmas vērtē starptautiska žūrija – nozares eksperti, teorētiķi, kinematogrāfisti un kinofestivālu pārstāvji. Žūrija pasniedz balvu – īpaši veidotu godalgu un 1000 EUR prēmiju – darbam, kas pārliecinoši izaicina Latvijas īsās metrāžas kino konvencijas. Apbalvošanas ceremonija notiek festivāla otrajā sestdienā.
Kandidatūra Eiropas Kino akadēmijas balvai “Eiropas īsfilma 2025”
No Īsfilmu starptautiskajā un nacionālajā konkursā izrādītajām filmām žūrija izvēlās vienu kandidātu Eiropas Kino akadēmijas balvai “Eiropas īsfilma 2025”. Šai kandidatūrai var tikt izvirzīta īsfilma, kuras autori ir dzimuši Eiropā vai arī tiem izsniegta Eiropas pase (Eiropas Kino akadēmijas izpratnē – ietverot gan Eiropas Savienības dalībvalstis, gan citas Eiropas valstis, ieskaitot Izraēlu un Palestīnu). Īsfilmas garums nedrīkst pārsniegt 30 minūtes, un tai jābūt veidotai 2024. gadā.
Termiņi
Pieteikšanās sākas 2024. gada 12. martā un tiek slēgta 30. jūnijā. Filmas pieteikšanas maksa ir 10 EUR, kas līdz 25. martam netiek piemērota. Rezultāti tiek izziņoti līdz 2024. gada 10. septembrim.
Kamvana Ngujena ir čehu un vjetnamiešu izcelsmes režisore, kura absolvējusi tradīcijām bagāto FAMU kinoskolu un dzīvo Prāgā. Viņas veidotās īsfilmas izrādītas Lokarno, Toronto un Roterdamas starptautiskajos kinofestivālos un Amsterdamas dokumentālo filmu festivālā. Kamvanas Ngujenas animācijas īsmetrāža “Atsevišķi” (2018) nonāca Britu Kinoakadēmijas (BAFTA) studentu balvu finālistu lokā. Viņas jaunākā, Eiropas Kinoakadēmijas balvai nominētā īsfilma “Mīlu, tētis” (2021) tika izrādīta vairākos festivālos un ieguva godalgas Londonas, Klermonferānas, Toronto un citās skatēs. Kamvanas Ngujenas praksi raksturo dokumentālās animācijas ekspresija, atjautība un rūpība, autorei aplūkojot sev nozīmīgas tēmas. Šobrīd attīstībā ir viņas pirmā pilnmetrāža, kurā aktierkino tiks apvienots ar animāciju.
Karmena Greja
Uzaugusi Jaunzēlandē, Greja ir mākslas kritiķe, žurnāliste, kā arī pasniedzēja un kuratore, kura šobrīd par savām mājām sauc Berlīni. Viņas žanriski un tematiski daudzpusīgās publikācijas, kas galvenokārt veltītas Austrumeiropas, Balkānu un Kaukāza kino, publicējuši “The New York Times”, “The Guardian”, “Sight and Sound”, “Criterion”, “Art Review” un “Mubi”. Līdztekus tam viņa ir kādreizējā “Dazed & Confused” kino redaktore. Šobrīd Greja strādā Berlināles skates konkursa “Paaudze” un Vintertūras Starptautiskā īsfilmu festivāla atlases komisijās. Viņa konsultē arī projektus montāžas posmā “First Cut Lab”, vada žurnālistikas un kritikas meistarklases jaunajiem autoriem, kā arī bijusi žūrijas locekle vairāk nekā 60 dažādās žūrijās visā pasaulē.
Florians Veghorns
Veghorns kopš šī gada vasaras ir jaunās Berlīnes Starptautiskā kinofestivāla direktores Trišas Tatlas izpildkomandas vadītājs, sekmējot stratēģisko attīstību. Pievienojies Berlināles komandai 2002. gadā, viņš sākotnēji strādājis “Paaudze” konkursā kā līdzvadītājs un kurators, vēlāk kļuvis par festivāla galvenā konkursa atlases komisijas locekli. Līdztekus tam Veghorns desmit gadus vadījis jaunajiem kino profesionāļiem veltīto platformu “Berlinale Talents”, attīstot un nostiprinot aptuveni 10 000 dalībnieku tīklojumu. Ķelnē ieguvis maģistra grādu teātra, kino un televīzijas zinātnē ar diplomdarbu “Melanholijas vizuālā kino valoda”. Viņa šī brīža darbības lauks aptver filmu kultūrpolitiku un ilgtspējīgu kino un festivālu attīstību.
Leo Soesanto
Leo Soesanto, galvenais RIGA IFF īsfilmu konkursu programmu kurators, ir Parīzē dzīvojošs kino kurators un publicists, kurš rakstījis tādiem izdevumiem kā “Libération”, “Les Inrockuptibles”, “Vogue Paris”, “Premiere” un “Grazia”. Soesanto ir plaša kuratora pieredze – no 2009. līdz 2015. gadam viņš ir bijis pilnmetrāžas filmu izvēles komisijā Kannu kinofestivāla Kritiķu nedēļas programmai, kur no 2017. līdz 2021. gadam vadījis arī īsfilmu programmas atlases komisiju. Bet no 2016. līdz 2020. gadam viņš strādājs par filmu kuratoru arī par autorkino meku dēvētajā Roterdamas kino festivālā (IFFR).
Šantala Liāna
Šantala Liāna kino nozarē strādā vairāk nekā 12 gadus – viņa pildījusi filmu programmētājas un kuratores pienākumus ievērojamākajos Francijas festivālos, piemēram, Lesarkas (Lesarcs) festivālā un neatkarīgajam kino veltītajā Elizejas lauku kinofestivālā (Champs-Elysées Film Festival) Parīzē, kura industrijas sadaļā iedibinājusi Eiropas un Ziemeļamerikas sadarbības programmu “US in Progress Paris”. Liāna ir pieredzējusi kino izplatītāja tādās respektablās kompānijās kā “Wild Bunch” un “Sophie Dulac Distribution”, strādājot ar tādām komerciāli veiksmīgām neatkarīgā kino filmām kā “Mīla un draudzība” (Love & Friendship, 2016) un “Menaše” (Menashe, 2017). Darbojusies arī scenāristu un režisoru apmācības laboratorijā “Oxbelly”.
Līga Požarska
Līga Požarska RIGA IFF īsfilmu konkursu atlases komsijas sastāvā ir piekto reizi. Viņa ir kino publiciste, kas raksta par īsmetrāžas kino darbiem izdevumam "Talking Shorts" un diskusiju moderatore. Tāpat Līga piedalījusies priekšatlases procesā arī Glāzgovas Īsfilmu festivālā (Glasgow Short Film Festival).
Nanako Tsukidate
Nanako Tsukidate ir Venēcijas, Kannu un Hirošimas filmu festivālu kuratore, kino kritiķe un žurnāliste, kas RIGA IFF īsfilmu programmas atlases komisijā darbojas no 2022. gada. Ar starptautisku un multikulturālu kino mākslas kontekstu viņa strādā gan savās publikācijās, gan veidojot Eiropas filmu programmas Japānā.
Šiu Jangs
Ķīnā dzimušais Šiu Jangs studējis režiju Viktorijas Mākslas koledžā, Austrālijā. Veidojis gan virtuālā kino, gan aktierkino īsfilmas, tām ar panākumiem tiekot izrādītām Kannu kinofestivālā, “Kritiķu nedēļā” (Semaine de la Critique), Venēcijas kinofestivāla virtuālā kino skatēs un citviet. Diplomdarbs, īsfilma “Zem saules” (Under the Sun, 2015), nonāca studentu filmu konkursā Kannu kinofestivāla “Cinefondation” sadaļā. Savukārt aktierkino “Klusa nakts” (A Gentle Night, 2017) 70. Kannu kinofestivāla īsfilmu skatē ieguva “Zelta palmas zaru”, Jangam kļūstot par pirmo ķīniešu izcelsmes kinoveidotāju, kurš saņēmis šo godalgu.
Kuratora ceļavārdi: Labākie Latvijas talanti rada nevainojamu animāciju, eksperimentē ar analogo kino un ir žilbinoši melanholiski – tas viss sprakšķ enerģijā un nepiekāpīgi vaicā: ko ar to visu iesākt?