NEAICINĀTAIS VIESIS
Viņš naktī pieklauvē pie romantiska pāra durvīm un iestiepj savu čemodānu istabā. Zina, kādi ir cilvēki, un zina, kas ir kas. Tikai piekodina labāk nevaicāt, no kurienes ieradies. Tādi laiki. Jāsaprot. Dzīvokļa saimnieki sākotnēji grasās pretoties brutālajam svešiniekam, bet atklājas, ka Viņi ir visur. Vēro un ziņo. Šis pat tāds jauks – grib sadzīvot, būšot kā brālis un draugs…
Režisors uzņēma šo filmu, studējot Prāgas Izpildītājmākslas akadēmijā (FAMU). Iecere bija ar humoru apspēlēt to, ka čehiem vēsturiski piemīt Jaroslava Hašeka varoņa Šveika iedaba – nesmādē pielāgošanos apstākļiem kā aizsarglīdzekli, lai izdzīvotu. Tomēr tas notika gadu pēc PSRS bruņoto spēku iebrukuma Čehoslovākijā un Prāgas pavasara apspiešanas, tāpēc darbā saskatīja atklātu vēršanos pret valdošo varu. Sekoja V. Venclika izslēgšana no akadēmijas, kas faktiski sagrāva viņa karjeru, un Neaicinātais viesis saglabājās Valsts drošības dienesta arhīvā tikai tāpēc, ka bija marķēts kā maznozīmīga vienība.
JOSEFS KILIĀNS
Vecā saulainā Prāga. Bruģētu ielu krustojums – pa labi, audzinātāju uzmanīti, ņipri aiziet rindā izkārtoti bērneļi; pa kreisi aizmaršē kareivji; pa labi, aiz divu baltu zirgu vilktiem līķratiem, lēnītēm aizsoļo bēru procesija… Veroties augšup, ne šajā disciplinētajā kustībā, stāv stalts vīrs. Drīz viņš neko vairs nesapratīs. Ne to, kā atrast Josefu Kiliānu, lai pavēstītu par kāda nāvi, ne to, kā dabūt izziņu par to, ka nesekmīgi centies atdot nomā paņemto kaķi.
Satīriska alegorija par indivīda padevīgo bezspēcību autoritāras varas pārvaldītā birokrātiskā sabiedrībā. Galvenā varoņa veltajos meklējumos, izstaigājot ielu, gaiteņu, uzgaidāmo telpu un kāpņu labirintus, valda absurda gaisotne, kas vedina domāt par spēcīgu Franca Kafkas ietekmi. Tomēr šīs filmas tapšanas laikā scenārists, dramaturgs un režisors P. Jurāčeks, kas vairāk par visu vēlējās būt rakstnieks, vēl nebija lasījis ne Pili, ne Procesu. Viņš tiecās radīt oriģinālu pasauli, nevis tās kopiju.