Divdesmit divus gadus vecā Iva dzīvo kopā ar savu māti Davorku nelielā dzīvoklītī. Sienas tikpat kā neatvēl telpu, lai elpotu ne fiziski, ne arī psiholoģiski, un ir sākušās panikas lēkmes. Viena vēlas neatkarību, bet otra – nemitīgu klātbūtni un rūpes, kas robežojas ar kontroli. Tomēr tā ir līdzatkarīga mīlestība: Iva nespēj atbrīvoties no mātes iesaistes katrā viņas dzīves norisē, un Davorka nevar iedomāties dzīvi bez meitas.

Ārpuse spoguļo iekšpusi, un otrādi. Horvāts Galešičs īsmetrāžas spēlfilmā analizē divu dažādu paaudžu, uzskatu sistēmu un kultūras pieredžu sieviešu līdzāspastāvēšanu nelielā kvadratūrā. Paredzot konfliktu, kur tam ir jārodas, viņš ar empātiju un dramēdijai raksturīgo atbrīvotību ļauj mirdzēt aktrisēm Lanai Baričai un Teai Ļubešičai. Galešičs Zagrebā studējis žurnālistiku, dramaturģiju un kino režiju, bet šobrīd attīsta savu pirmo pilnmetrāžas darbu “Viktorija”.