Trīs paaudžu stāsts, pieminot mammu. Tas veidots no divām perspektīvām – pieaugušas sievietes apzinātā, pārdomu pilnā skatiena un režisores piecgadīgā dēla pasaules uztveres, kurā nāve vēl nav jēdziens, bet dzīve ir spēle, kustība un klātbūtne. Šie paralēlie skatpunkti satiekas jautājumā par to, vai, apzinoties savu mirstību, iespējams iemācīties dzīvot patiesā harmonijā ar sevi. Viņi bija divi – divas mammas un divi bērni. Palikuši ir divi.

Režisore Zariņa savos darbos allaž likusi kopā realitātes, iespaidu un vizuālo zīmju lauskas nedaudz iešķībi. Taču šoreiz nepareizums atkāpjas maiguma un ievainojamas atklātības priekšā. Vedot skatītāju cauri personiskam ceļojumam savas mātes – ievērojamās gleznotājas Aijas Zariņas (1954–2025) – aiziešanā, režisore radījusi darbu, ko iespējams uzlūkot kā pašportretu. Pati Zariņa to sauc par atvadu vēstuli mātei un “mēģinājumu izprast zaudējumu, pirms tas ir noticis, pieņemot neizbēgamo”. RIGA IFF iepriekš izrādījis Zariņas īsfilmu “Limo” (2023) un videoklipus – kopā ar Elīzu Jordani veidoto “Sfinksa treniņtērpā” (2024) un “Pati tālākā dienvidu pludmale” (2025) –, bet šobrīd Zariņa veido savu pilnmetrāžas spēlfilmas debiju “Mēle”.