Apjukuma, jūtu un sprādzienbīstamu ideju nodaļa jauna cilvēka dzīvē. Debitanta Ulriha režijā veidotā pieaugšanas drāma, kas izrādīta Cīrihes Starptautiskajā kinofestivālā, iegūst dziedinoši reālistiskas aprises un retorizē par sevis meklējumiem, kad izdzīvo līdzcilvēku dzīvi.

Luana ir aizrāvusies ar smagā metāla mūziku un ikdienu pavada, uzlikusi austiņas – tā viņa nodala sevi no pasaules. No tēva, kas ir smagi sasirdzis, no mātes, kuru nevēlas satikt. Meiteni suģestē brālēna grupa “Wolves”, un viņa ir gatava sekot līdzi skaņražiem, lai kur arī viņu ceļš nevestu. Kad šķiet, ka Luana ir iejutusies, viņu aizrauj grupas jaunais, harizmātiskais solists Viktors. Starp abiem izveidojas destruktīvas jūtas, kurās nepieradināmība sākotnēji šķiet pievilcīga, tomēr drīz Luanai ir jāizvēlas, kas viņa pati vēlas būt.

Jaunu cilvēku radikalizācija, piesliešanās toksiskiem ideāliem un pretošanās kults, kas sadiegts smagā metāla skaņās un uzsēdināts uz neonacisma viļņa Eiropā. Šveicietis Ulrihs uz ekrāna liek izdārdēt mūžsenam stāstam: cik karsti mēs citos cilvēkos meklējam sevi un savu vietu. Režisoru interesē jauniešu psiholoģija un laikmetīgās atsvešināšanās fenomens, kas liek pieņemt idejas un vērtības, kuras mēs paši nekad neizvēlētos, ja vien varētu nejusties tik vientuļi. Filmas sižets eskalējas klusā dārdoņā, bet centrā ir magnetizējoši aktieri – šveiciete Selma Kopa un polis Bartošs Bieleņa (“Corpus Christi” (2019)).