Roberto Rosellīni ir viens no zināmākajiem itāļu režisoriem, neoreālisma autors pēckara gados un kosmopolītas ģimenes patriarhs. Pat pēc nāves viņa magnetizējošā personība turpina mest ēnu uz ģimeni. Viņa vairāku laulību dēļ dzimtas atzaros sastapt gan Holivudas aktrises Ingrīdu Bergmani un Izabellu Rosellīni, indiešu scenāristi, modeļu industrijas darboņus, gan arī itāļu literatūras profesori un vientuļnieku Danholmenas salā. Arī Roberto Rosellīni vecāko mazdēlu Alesandro. Viņam šī filma ir terapeitisks mēģinājums sarunāties ar savu ģimeni un tikt skaidrībā ar dzimtas “lāstu”.

Personiska un pašironiska dokumentālā terapija – skatījums uz “dinastijas nolemtību” un Itālijā, Zviedrijā, ASV, Indijā un Tuvajos Austrumos izkaisīto ģimeni. Filmas režisors un “pacients” vienā personā ir fotogrāfs un izbijušais narkotiku atkarībnieks Alesandro. Viņš savu autsaidera eksistenci dēvē par Rosellīni ģimenes lāstu – kļūt par ģēniju vai samierināties ar atrašanos citu panākumu pavēnī. Viņaprāt, Rosellīni ir ģimenes mitoloģijas hiperbola: glamūrīgi, kaislīgi un nepatiesi.