Atgriešanās pandēmijas laika vasarā. Klemenss un Līza, pārceļoties no Hanoveres uz Berlīni, vēlas sarīkot draugiem atvadu ballīti. Viņa ir topošā ārsta palīdze, viņš – grūtsirdības fāzē iestrēdzis, talantīgs mūziķis. Abu labie nodomi izplēn, kad draugi īsā laikā maina plānus, tikmēr viņu vietā ierodas nelūgti viesi. Turpmākais vakariņš uzburs paprāvu konfliktu, dziņu, ilgu, aizvainojumu un izmisuma simfoniju, atklājoties kā namatēviem, tā arī viesiem. 

Kamerizrādei līdzīgais vācu režisora Natrata darbs tapis vienas nedēļas laikā vienā vienīgā filmēšanas vietā, bet pati ideja tiešā mērā ir saistīta ar pandēmijas laika neziņu, kad režisors atradies rezidencē Bāzelē. Mazliet atblāzmojot Vinterberga agrīnos darbus, ārējais sirsnīgums drīz iemanto nešpetnas izteiksmes, skatītāja priekšā sadrupinot pirmos priekšstatus par filmas varoņiem. Režisors veidojis ainas kopā ar aktieriem, kuri uzbur mileniāļu paaudzes aprises, un operatoru Filipu Jestadu, izmantojot improvizācijas paņēmienus.