Plezīrs. Vismaz tā to redz jauniņais Feri, dodoties kopā ar draugiem uz brīvdienu māju pie ezera. Saulei sildot ķermeņus un veldzējot prātus, kompānija vēl nenojauš, ka viņu attiecību saites pamazām izirs. Pārfrāzējot klasiķi – runājot par nenozīmīgo, par sevi atgādina svarīgākais.

Pirmajā acu uzmetienā ungāra Naģa īsfilma atgādina Dogma ‘95 un mājas video saplūsmi.. Trīsuļojošas rokas kameras kadriem mijoties ar precīzi uzstādītām mizanscēnām, atklājas galveno varoņu portreti – intīmi, allaž dialogos un (bez)darbībā. Režisors iepriekš veidojis festivālu lokā pamanīto filmu “Vectēva stāsti” (2023), kurā amatierkino aizrautais vectēvs savam mazdēlam stāsta par 20. gadsimta traģiskākajiem pieturpunktiem.