Stokholmas apkaimes brīvdomājošo komūna “Kopā” jau 24. gadu turpina pastāvēt. Laikam ritot, palikuši vienīgi divi tās biedri – līderis Jērans un nedaudz atturīgais Klāss. Piekopjot analogo 70. gadu dzīvesveidu, abi drīz atskārš, ka tuvojas milēniums un daudzās sistēmās liktenīgais gadskaitlis radīs ne mazumu satricinājumu. Tomēr Jērans ir apņēmības pilns atzīmēt savu sešdesmito jubileju, nezinot, ka Klāss uz svinībām ir uzaicinājis komūnu atstājušos. Neviens no viņiem neapzinās, ka pārmaiņas, neaprimušās dziņas un ideja par citādu kopīgo nākotni spēs satricināt atkal satikušos kolektīvu no jauna.

Patiesības brūces uzplēsošs sitkoms par pusmūža stāvokli, kur katrs ir pazudis sava laikmeta tulkojumā. Vietējiem skatītājiem zināmais zviedru režisors un literāts Mūdisons (drosmīgā drāma “Mūžīgi Lilja” (2002)) atgriežas pie 2000. gada pilnmetrāžas dramēdijas varoņiem – stokholmiešu kopienas –, kurus vairāk kā pēc 20 gadiem turpina pārbaudīt vidusšķiras brīvības robežas kapitālisma melodekadencē. Diptiha “Kopā” turpinājumā Malmē dzimušais režisors, kuru pats Ingmars Bergmans dēvējis par “zviedru kino cerību”, ar draisku, dokumentalitātei līdzīgu tuvplāna paņēmienu lūkojas, kas šo 24 gadu laikā ir noticis sociālisma ideju laboratorijā un kolektīvajā portretā. Jo īpaši, ja tajā ir pieejams internets, iedvesusi lielāka neatkarība, un visi ir kļuvuši par lielākiem individuālistiem.