Valsts nav valsts, ja tā pieder vienam cilvēkam – tie ir vārdi no Sofokla “Antigones”. Sāra ir zaudējusi brāli Covid-19 vīrusa dēļ. Par visu vairāk viņa vēlas atvadīties no brāļa, cienot kaboverdiešu kultūru un lūkojot tradicionālo apbedīšanas vietu. Kad pandēmija apklusina un apstādina, jaunā sieviete pietuvojas savai kopienai un atmiņām.

Nosaukums it kā pasaka priekšā: brāļa apglabāšana paredz sodu ar nāvi. Spēlējoties ar mīta struktūrām un tā paralēlēm vēl nesenajā realitātē, portugālis Godiņu reflektē par tuvību zaudējuma laikā un pašidentitāti. Kad šķiet, ka daļa mūsu ir zaudēta, mēs vienlaikus savienojamies no jauna ar sevi. Godiņu ir režisors un scenārists, kurš studējis psiholoģiju un Ziemeļamerikas kultūru, bet RIGA IFF skatītājiem ir zināms kā godalgotās īsfilmas “Suņi rej uz putniem” (2019) scenārists, kas tika izrādīta Rīgā.