Mēs dzēšam, pārrakstām, izmainām un radām. Metro būvniecība Salonikos ilgusi vairāk nekā 20 gadus. Zinātnieki, politiķi un daudzi citi meklējuši un atrakuši artefaktus ar vēsturisko vērtību – tie tika gan atrasti, gan noklusēti, gan arī paslēpti. Šī pilsēta ir pastāvīgi dzēsusi savu garo pagātni, ielu pavēderē iznēsājot arvien jaunu “es”. Un tad kāda sieviete tiek aicināta atgriezties dzimtenē, lai glābtu to no lipīgas amnēzijas…

Elefteriu ir pieredzējusi kuratore, publiciste un režisore, kuras filmas izrādītas Edinburgā, Kaselē, Salonikos un citviet. Kā raksta autore: “Katru reizi, kad atgriežos, es ceļoju laikā, cenšoties “atsegt savas pagātnes apraktos stāstus”. Katru reizi, kad aizeju, man ir jāaudzē jauns “es”.” Fiziskā slāņu atklāšana pilsētā kļuvusi par metaforu Elefteriu pagātnē. Sadiedzot pilsētu un veidojot dialogu ar Krisa Mārkera zinātniskās fantastikas īsfilmu “Rampa” (1962), tapusi esejistiska, fantastiska un ķermeniski alegoriska atmiņu skice, kurā viss rada sevi.