Afgānietes Sadātas romantiskā komēdija, kura atklāja šī gada Berlināli, ir asinsmāsa kulta darbam “Kasablanka” (1942). Hamfrija Bogarta un Ingrīdas Bergmanes līdzinieki ir karadarbības un profesionālo pienākumu savienoti, tomēr starp viņiem mutuļo dzidras jūtas, kas liek pārvērtēt skaudro pasauli.

Kad trīsdesmitgadīgā Naru ienāk televīzijas studijā, apkārtējie uz viņu noraugās ar skepsi: vai sieviete var būtu operatore? Saskaroties ar seksismu un kultūrā cauraustajiem priekšstatiem un zaudējot ticību pretējam dzimumam, viņa mēģina šķirt neizdevušos laulību un rūpēties par dēlēnu. Tiekot nozīmētai jaunā pozīcijā ziņu nodaļā, viņa uzsāk sadarbību ar donžuanisko moderatoru Kodratu, kura bēdīgi slavenā reputācija ir zināma visos kanāla gaiteņos. Saasinoties militārajam konfliktam Kabulā un  “Taliban” ofensīvai, mūsdienīgās Naru redzējums mainās: varbūt filmas nosaukums ir maldīgs?

RIGA IFF ir cieša draudzība ar Sadātu – 2016. gadā festivāls izrādīja viņas debijas filmu “Vilks un aitas” (2016) un “Bāreņu nams” (2019), bet pirms trim gadiem režisore bija RIGA IFF Pilnmetrāža konkursa žūrijas sastāvā. Jaunākajā filmā, kurā ir samtainas atblāzmas no Noras Efronas dzimumkomēdijām – jo īpaši “Kad Harijs satika Salliju” (1989) –, Sadāta nenovērš vaigu no sociālpolitiskās dimensijas un kara. Viņa reflektē par piedzīvoto 2021. gadā, kad ASV armija atstāja Kabulu – viņa bija viena no pēdējām afgānēm, kas pameta amerikāņu armijas zonu. Sadāta ir filmas režisore, scenārija autore un arī galvenās lomas atveidotāja, smalki risinot personīgo žurnālistikā, politikā un savas tautas emancipācijā, kā arī restaurējot to kino žanru, kas, iespējams, izmainīs pasauli un radot pirmo Afganistānas romantisko komēdiju.