Satīna gultasveļa nepalīdz iemigt, un miegs ir tālu aiz horizonta. Malgožata ir bezmiega nomākta – viņai ir jāmostas, lai aizmigtu. Jaunā meitene izspurdz no dzīvokļa un dodas pilsētā, kurā nav upes un straumes. Pēc šķiršanās no mīļotā viņa nokavē ceļojumu, lai meklētu zudušās upes, jo sapnī tika nepareizi pieteikts laiks. Viņa atrod upes, bet tikai ne miegu.

Izrādīta Roterdamas Starptautiskajā kinofestivālā un citviet, poļu autores Fortunjakas īsmetrāžas spēlfilma rotaļājas ar nomoda un apziņas stāvokļiem, kā arī kino kā oneirisku pieredzi. Veltījums paaudzei, kas iesprostota starp jaunību un briedumu, ko vajā bailes, un Lodzas pilsētai (poļu valodā “laiva”), kas kādreiz bija pārpilna ar ūdeni, bet tagad ir rūpniecības un urbanizācijas ritmu pārņemta. Vienā no nozīmīgākajām kino pilsētām Eiropā – Lodzā –, upes klusē, un kā stāsta režisore, “sapnī man meloja par stundu, un es nokavēju visas vietas, kur biju plānojusi nokļūt.”