“Oskarotais” Japānis Hamaguči ir dialogu, klusuma un maiguma meistars. Savedot kopā divas sievietes, kuru satikšanās pārraksta abu likteņus, viņš piedāvā dziedinošu kino odiseju starp Franciju un Japānu. Mainoties aprūpētājas un pacientes lomām, uz ekrāna satiekas spilgtas aktrises – beļģiete Virdžīnija Efira un japāniete Tao Okamoto –, kuras Kannu kinofestivālā saņēma labāko aktrišu balvu.

Marija-Lū ir aizrautīga Parīzes pansionāta vadītāja un jaunas aprūpes prakses vēstnese. Viņas dzīve ir rūpes par citiem, tamdēļ Marija-Lū vēlas iedibināt novatorisku pieeju aprūpes darbā – tās mērķis ir atjaunot gados vecākiem pacientiem cieņu, ko nepietiekami finansētā veselības aprūpes sistēma uzskata par greznību un laika izšķiešanu. Negaidīti viņa iepazīstas ar zēnu un viesmāksliniekiem no Japānas. Jaunsatiktā režisore Mare uzaicina Mariju-Lū uz izrādi, un abas pēkšņi maina savas identitātes, jautājot, ko nozīmē palīdzēt otrai, ja šķietami tas nav iespējams?

Izspēlējot šķiršanās stāstu teātrī un koši sarkanā “Saab” automašīnā filmā “Drive My Car” (2021), Hamaguči saņēma labākās ārvalstu filmas “Oskaru”. Savos nākamajos darbos viņš turpinājis pētīt cilvēku komunikāciju un atbildību vienam par otru – to viņš traktē gandrīz kā vienu un to pašu ētisko rīcību. Jaunākajā drāmā, kas atklāj laiku, kas kļūst jūtams vien pāris mirkļos mūsu mūžā, Hamaguči pirmo reizi nestrādā tikai japāņu valodā. Autors atsperas no sarakstes starp filozofi Makiko Mijano un medicīnas antropoloģi Maho Isono: ko nozīmē būt kādam līdzās un rūpēties? Vai sarunas spēj mūs dziedināt? Šo darbu var dēvēt par humānisma piepildītu Bergmana “Personu” (1966) starp Sēnu un Šinano upi, kurā nav ne miņas no dzestruma – divas sievietes pārtop par vienu, un Efiras un Okamoto varoņu iejūtība un labdabīgums atgādina, kas var būt kino un kāda varētu būt dzīve, ja mēs ieklausītos pauzēs starp vārdiem.