Aizlienējot nosaukumu no Bunjuela 1930. gada filmas par moderno sabiedrību, Tuēns ambiciozi savij arhīva, dokumentāros materiālus un aktierkino, lai virknētu “garo gadsimtu” caur ambiciozas sievietes dzīvesstāstu. Dēvēta par franču atbildi “Brutālistam” (2024), šī hibrīdfilma ar panākumiem izrādīta Kannu kinofestivāla “Klasikas” sadaļā.

Žanna Lavēra ir piedzimusi trauksmainā laikmetā – tas viņu netraucē karsti alkt kļūt par grāfieni. Meitene nāk no miesnieka ģimenes Francijas provincē – viņas ieroči ir gudrība, neatlaidība un neaprēķināma veiksme. Nejaušības rezultātā viņa iepazīstas ar augstdzimušo Gijomu, ar kuru izveidojas savienība – viņa kļūst par to, kas ir vēlējusies būt. Tiesa, tas ir tikai sākums. Sievietes mīlestības, ilgas un mainīgais ceļš ne tikai veidos viņas dzīvi, bet arī kalpos par manuskriptu teju visam 20. gadsimtam.

Moderns, trauksmains eposs kā nedaudz piemirsta ekrāna literatūra – tāda ir Tuēna pilnmetrāžas debija, kas “arhīva fikcijas” formā restaurē pagātni. Šveicietes Suheilas Jakubas (Noē “Ekstāze” (2018)) atveidotā Žanna ir visas viņas – Bovarī kundze, Džeina Eira un citas varones –, vēloties, dzenoties un atduroties pret sabiedrības un laikmeta sienām. Tuēns ir radījis veltījumu sievietēm, kuru likteņi netika ekranizēti, aprakstīti novērtētos romānos vai apdziedāti vārsmās: “Aiz manas aizraušanās ar filmas galveno varoni Žannu slēpjas interese par to, kas paliek ārpus ekrāna, saglabāts arhīvos.” Režisors šo darbu dēvē par sānieliņu gadsimtam, un kopš pirmizrādes Kannās tā tiek saukta par veltījumu 30. gadu franču “zelta laikmeta” laikam un garam, jo īpaši Renuāra, Karnē un Vigo filmām.