Rīgas Starptautiskais kino festivāls (RIGA IFF) šogad jau devīto reizi pulcē vietējo un starptautisko auditoriju uz vienu no Baltijas jūras reģiona nozīmīgākajiem kino notikumiem – no 13. līdz 23. oktobrim RIGA IFF programmā klātienē un tiešsaistē, 12 sadaļās un 6 konkursos tiks izrādītas vairāk nekā 100 filmas no vietējā, Eiropas un pasaules kinematogrāfa. No šodienas, 13. septembra, festivāla mājaslapā (rigaiff.lv) publiskota un tirdzniecībā pieejama pilna festivāla programma.

“RIGA IFF ir vairāk nekā filmu izlase, kurā savirknēti populāru režisoru nesenākie veikumi, atpazīstamu kinoaktieru sejas vai lielākajās straumēšanas platformās atrodamas pērles. Festivāls top ambiciozāk, tas ir formā un saturā monumentāls, rūpīgi kūrēts, nesaskaitāmos ideālos un ilgstoši pulētās prasmēs balstīts cilvēku darbs, kas kalpo zinātkāriem un dedzīgi domājošiem prātiem – skatītājiem, kuri ir atvērti arvien jauniem uztveres vingrinājumiem, ik gadu no jauna iegrimstot plašajā mūsdienu kino mozaīkā, ko piedāvā šis notikums,” stāsta festivāla vadītāja Liene Treimane.

13. oktobrī festivāla programmu atklās ASV dzīvojošās latviešu animācijas filmu režisores Signes Baumanes filma “Mans laulību projekts” – Traibekas festivālā izrādītajai un Ansī festivālā godalgotajai filmai šī būs nacionālā pirmizrāde, uz kuru būs ieradusies arī tās veidotāja.

Par RIGA IFF vadmotīvu šogad izvēlētas festivāla retrospekcijas programmas personības, kino režisora un literāta Pjēra Paolo Pazolīni vārsmas: “Dienišķais labā un ļaunā juceklis”; festivāla ietvarā tiks svinēti atvēršanas svētki autora romāna “Ielas zēni” tulkojumam latviešu valodā. Publisko pasākumu programmu šogad papildina arī divas laikmetīgajam Ukrainas kino veltītas sadaļas FOCUS ON UKRAINE diskusijas – “Kā dekolonizēt medijus: kritiska kultūras žurnālistika Austrumeiropā” un “Rietumnieciskošana un Austrumeiropas kino”.

“No Grenlandes līdz Paragvajai, no 217 sekundēm līdz 165 minūtēm. Tik plaša būs kino teritorija, kurā varēsim satikties gan ar šobrīd visskaļākajiem režijas vārdiem, gan jaunpienācējiem, kuri festivālā svinēs savu debijas filmu pirmizrādes. Programmā iekļautās filmas kārtējo reizi pārsteidz ar spēju apsteigt laiku, brīdinot vai gluži pretēji – mierinot. Izzūdošas ciltis Dienvidamerikā, karadarbība Ukrainā, kūstoši ledāji Grenlandē, monumentus pārveidot apņēmīgi arhitekti un laisks pitons, kas mīt pamestā AES. Vienpadsmit dienās vairāk nekā simts filmas piešķirs atdziestošajiem oktobra vakariem neatkārtojamu izjūtu un nosēdumu sajaukumu,” programmu komentē RIGA IFF radošā direktore Sonora Broka.

Šogad festivālā gaidāmas vairākas starptautiskas un nacionālas pirmizrādes gan Baltijas reģiona kino sniegumiem veltītajā sadaļā HOME MADE, gan festivāla lielākajā notikumā – RIGA IFF Pilnmetrāžas filmu konkursā, kurā iekļautie darbi sacenšas par festivāla galveno balvu. Kino eksperimentus, formas meklējumus un visaktuālāko kino valodu piedāvās īsmetrāžas filmu nacionālais un starptautiskais konkurss, kura dalībnieki sacenšas par kandidatūru Eiropas Kino akadēmijas balvai “Eiropas īsfilma 2023”, kā arī Baltijas mūzikas video konkurss, kas seansā vienokopus pulcē mūziķus, filmdarus un skatītājus.

Pasaules kinematogrāfa spožākos atklājumus piedāvā FESTIVAL SELECTION sadaļa, kamēr ZEITGEIST DEUTSCHLAND sadaļā iekļauta gan Fransuā Ozona apcere par ikoniskā Rainera Vernera Fasbindera daiļradi, gan spilgti Vācijas laikmetīgā kino darbi; NORDIC HIGHLIGHTS sadaļa ierasti piedāvā Ziemeļvalstu ekrāna sasniegumus, savukārt ARCHITECT’S CUT dubultseanss – fokusu uz pilsētvidi kā tēlu, nevis fonu.

Bērnu un ģimenes filmu sadaļas KIDS’ REEL konkursa programmās iekļautās filmas vērtē divas žūrijas – starptautiskā ECFA žūrija (to veido Eiropas Bērnu filmu asociācijas biedri) un festivāla jau tradiconālā bērnu žūrija, kas izvēlēsies savu filmu favorīti, kas pēcāk ar Latvijas nacionālās televīzijas atbalstu nonāks ēterā pie saimēm visā Latvijā.

“Šogad RIGA IFF satiksies klātienē – ar filmdariem, skatītājiem un drosmīgiem domātājiem no Baltijas valstīm, Ukrainas, Ziemeļvalstīm, Rietumeiropas un tālākiem kontinentiem, lai dalītos domās par kino kā mākslu un komunikācijas formu, lai runātu par par brīvību – iedomāto un pavisam reālo, ikdienišķo,” noslēdz RIGA IFF vadītāja Liene Treimane.