“Patiesība tevi atbrīvos. Taču vispirms tā ar tevi tiks galā,” rakstījis Deivids Fosters Volless romānā “Bezgalīgs joks”. Gana daudz runāts. Šī seansa varoņi varētu gan tam piekrist, gan to apšaubīt – pieņemt vai pretoties faktu spēkam. Gluži kā filmā “Patiesība ir pret tevi, Kornēlij”, kur šī ideja tiek atainota visnotaļ skarbā veidā – ja tevis paliek mazāk, tu vienkārši esi garnele.

Garlaikotais zēns īsfilmā “Eju meklēt!” atklāj vuārisma priekus un jaunu nozīmi bibliskajai līdzībai par putekli un dievišķo gaismu. Filma “Laba diena” ir par spēju būt patiesam visgrūtākajos apstākļos – ikdienas un sistēmiskiem cilvēktiesību un cieņas pārkāpumiem tavā valstī. Bet “Tukšuma aicinājums” ir kā Deivida Bovija apdziedātais “brīvības radītais vakuums” dziesmā “Up The Hill Backwards” – filma apvērš jautājumu, ar cik lielu brīvības apjomu tu vari tikt galā. Un “Deguma čukstos” cildenais rodas galvenā varoņa neatminamajā, neskaidrajā dabā un atziņā, ka viņa iekšējā patiesība mums nav saprotama. 

Neviens nevienu nepazīst: tā ir neērta patiesība. 

Kuratora ceļavārdi: Filmas par šokējošām patiesībām, noslēpumiem un meliem, kā to, kā savulaik sacījis Marks Tvens, “patiesība ir dīvaināka par izdomājumu”.