Klusa kāzu mūziķa darba diena apraujas vēl pirms īsti sākusies. Tā vietā, lai muzicētu, viņš nonāk tiesas zālē, kur publiskai apskatei tiek izlikts pats intīmākais – viņa laulība, ģimene un attiecības ar slimo sievu. Viņas pieaugušie bērni apsūdz vīrieti ļaunprātībā: viņš, iespējams, izmantojot sievas demenci, cenšas pārņemt kontroli pār viņas īpašumiem. Taču apsūdzību viņi ir gatavi atsaukt ar vienu nosacījumu – viņam jāšķiras no sievas. Kur beidzas rūpes un sākas aprēķins? Un vai mīlestību iespējams pierādīt tur, kur katrs žests var kļūt par pierādījumu pret tevi?

Somāliešu izcelsmes austriešu režisora Haraves drāmas nosaukumā ietvertais “degums” nav tikai metafora – vīraka dūmi, ko filmas galvenais varonis (lomā Omars Abdi) dedzina slimajai sievai, piepilda telpu ar smagnēju, gandrīz taustāmu aromātu: kluss veltījums mīlestībai, kurai līdzās arvien ciešāk piezogas aizdomas, nogurums un zaudējuma priekšnojauta. Harave smalkajā ģimenes drāmā ielūkojas tajās pelēkajās zonās, kur mīlestība sastopas ar īpašumu, aprūpe – ar varu, bet privātais – ar tiesas spriedumu. Harave ir viens no novērtētākajiem savas paaudzes filmdariem – viņa darbi izrādīti Lokarno, Klermonferānā, Vīnē un daudzviet citur, tikmēr 2024. gadā debijas pilnmetrāža “Ciemats blakus paradīzei” tika iekļauta Kannu “Īpašā skatiena” konkursā. Jaunākā filma, kurā režisors turpina strādāt ar savu komandu, atbalstīta Roterdamas Starptautiskā kinofestivāla “Displacement Film Fund” projektā. 2025. gadā Harave bija RIGA IFF īsfilmu žūrijas loceklis.