Oda laimīgo cilvēku dzīvei. Hirajama ir rutīnas un kārtības mīlis, ik dienu Tokijā sagaidot ar smaidu, kas vērsts pret debesīm. Darba dienās viņš sabiedriskajās tualetēs birstē podus, spodrina izlietnes, klausās rokmūziku un pedantiski pārskaita savus darba rīkus. Bez komorebi jeb saules gaismas fotografēšanas caur koku zariem, ierakstu kasešu kolekcijas un grāmatu lasīšanas viņš par sevi atklāj maz – arī emociju izpausmēs viņš ir askēts un stoiķis, kā nospurdz viņa kolēģis. Vienu dienu, Hirajamam satiekot māsas meitu, aiz mūka dzīvesveida mītošie noslēpumi atklājas.

Tokijas dvēseļu odiseju, kurā ļaudis dreifē starp laimi un skumjām, uzņēmis režijas klasiķis Venderss. Ideja veidot filmu radusies, režisoram viesojoties Japānā un pieredzot sabiedrisko tualešu arhitektūru, to fenomenu un sabiedrisko pakalpojumu filozofiju. Kannu kinofestivālā godalgotā “dzeja kustībā” (balva galvenās lomas atveidotājam Kodži Jakušo) ir bijības pilns veltījums japānim Jasudžiro Odzu – viņa pēdējā filma “Vēls rudens” tapa pirms 60 gadiem; arī šīs filmas varoni arī sauc Hirajama. Kontrastu ar moderno pilsētvidi rada skaņu celiņš, kuram Venderss veltījis īpašu uzmanību, līdzīgi kā “Parīze, Teksasa” (1984) – tajā satiekas pagājušo desmitgažu zināmākās balsis un skanējumi, sākot no “The Animals”, Petijai Smitai līdz Lū Rīdam, kura dziesmas nosaukums rotā šo filmu.

Filma tiek izrādīta festivāla programmā sadarbībā ar “Lācis, lauva un zars.”