Zoodārza dzīvnieki tiek pakļauti svešinieku skatieniem, bet paši skatītāji pārtop par vērotājiem, kas pamazām nonāk šī skatiena varā. Starp būriem, režģiem un mainīgiem dzīvnieku siluetiem parādās savvaļa – ierāmēta, sakārtota un cilvēkam saprotama.

Ielokā starp animāciju, dokumentāru vērojumu un vizuālu eseju – tieši šeit Martinesa izvēlējusies ritināt vārdspēli starp kustīgo attēlu ilūzijas cilindru un zooloģisko pasauli. Klusa, vizuāli izsmalcināta pastaiga pa telpu, kurā palikušas ne tikai dzīvnieku pēdas, bet arī jautājums par mūsu pašu attiecībām ar to atstājējiem. Ansī Starptautiskajā animācijas festivālā šī īsmetrāža ieguvusi “Cristal” balvu kā labākā diplomfilma.